• sl3
  • sl4
  • sl2
  • sl6
  • sl8

Jaunumi

Norisināsies krasta preterozijas pasākumi Rīgā, Mangaļsalā

niedru zogs 1 Carnikavas novada pašvaldība, biedrība “Baltijas krasti” , Dabas aizsardzības pārvalde un Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments uzsāks krasta preterozijas paasākumu pēdējo posmu – graudzāļu stādīšanu, dabas parkā “Piejūra” Rīgā, Mangaļos, LIFE CoHaBit projekta ietvaros.

Šī gada 16.aprīlī, plānots veikt graudzāļu stādīšanas darbus, lai novērstu antropogēnas slodzes radītās sekas un veiktu primāro kāpu atjaunošanu. Plānoto darbu mērķis galvenokārt ir vērsts uz labvēlīgu apstākļu radīšanu, lai varētu attīstīties embrionālās un priekškāpas, kā arī vietās, kur identificējama pārāk liela antropogēnā slodze, veikt kāpu erozijas mazināšanas aktivitātes.

1.attēls. Kāpu preterozijas niedru žodziņi un kāpu graudzāles Carnikavas pludmalē

Plānotās darbības teritorijā (2.attēls) konstatēti trīs Eiropas Savienībā un divi Latvijā aizsargājamie biotopi. Pelēkās kāpas pieder Latvijā īpaši aizsargājamam biotopam „6.2. Ar lakstaugiem klātas pelēkās kāpas” (Ministru kabineta noteikumi Nr. 350, 2017. gada 20. jūnijā). Vienlaicīgi šis biotops ir Eiropas Savienībā īpaši aizsargājamais biotops 2130*Ar lakstaugiem klātas pelēkās kāpas. Būtiski, ka tas noteikts kā prioritāri aizsargājamais Eiropas Savienībā un Latvijā (Eiropas Padomes 1992. gada 21.maija direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību, Latvijas Republikas Ministru kabineta 2006.gada 21.februāra noteikumi Nr.153 „Noteikumi par Latvijā sastopamo Eiropas Savienības prioritāro sugu un biotopu sarakstu”).

karte

2.attēls. Erozijas mazināšanas darbības vieta Mangaļos

Pelēko kāpu biotopi ir vieni no apdraudētākajiem biotopiem visā Eiropā. Kāpu meži pieder Latvijā īpaši aizsargājamam biotopam „1.5. Mežainas piejūras kāpas”, kas vienlaicīgi ir Eiropas Savienībā īpaši aizsargājamais biotops 2180 Mežainas piejūras kāpas. Pie Eiropas Savienībā īpaši aizsargājamiem biotopiem pieder arī 2120 Priekškāpas. Plānotās darbības teritorija uz jūras pusi robežojas ar embrionālajām kāpām vai pludmali, kas atsevišķos posmos tiek intensīvi izmantotas kā atpūtas vietas. Atkarībā no rekreācijas ietekmes intensitātes dažādos posmos embrionālo kāpu stāvoklis vērtējams no slikta līdz labam. Primāro un sekundāro kāpu eroziju aizsāk piekrastes apmeklētāju pārvietošanās pa virspludmales reljefu (veģetācijas izbradāšana) – tā tiek traucēta dabiski esošās smiltāju veģetācijas attīstība, kas, savukārt, noved pie vēja nesto smilšu brīvas ceļošanas.

Risinājumi antropogēnās slodzes mazināšanai

Par piemērotāko risinājumu ir uzskatāma vēja erozijai pakļauto primāro kāpu un sekundāro kāpu „defektu” nostiprināšana tikai ar t.s. „zaļajiem” risinājumiem - kāpu graudzāļu un/vai kārklu stādījumi, kas paātrina augāja atjaunošanos, radot dzīvotnes dzīvnieku sugām un citām augu sugām. Obligāts nosacījums ir izmantot tikai vietējās augu sugas. Kā arī atpūtnieku pārvietošanos un antropogēno slodzi mazinoši un priekškāpas stiprinoši žodziņi (1.attēls) kalpo kā viens no risinājumiem. Atbilstoši citās Latvijas piekrastes teritorijās un kaimiņvalstīs gūtajai pieredzei, „zaļo” preterozijas risinājumu pielietošana sasniedz īpaši labus rezultātus tādas erozijas (deflācijas) ierobežošanā, ko izraisījusi pārmērīga antropogēnā slodze (izbradāšana).

Kā notiek graudzāļu stādīšana?

Stādāmais materiāls tiek iegūts teritorijā, kas atrodas pēc iespējas tuvāk atjaunojamās kāpas vietai, lai nodrošinātu ģenētisko vienotību. Materiāls tiks ņemts tikai tajās vietās un tādā daudzumā, kas nekaitē donorpopulācijai, proti, tai jāpaliek dzīvotspējīgai. Tiks ņemti jauni, spēcīgi augi ar labi attīstītu sakņu sistēmu. Tos iegūst, nodalāmo ceru ar asu lāpstu nocērtot un aiz stiebriem izvelkot no smiltīm. Iegūtais materiāls tiks stādīts iepriekš noteiktās vietās, balstoties uz ekspertu apsekojumiem un atzinumiem. Atzinumi pieejami šeit: https://dabasparkspiejura.lv/index.php/lv/aktivitates-un-rezultati/96-aktivitates-un-rezultati/172-pasakumi-pret-krastu-eroziju-mangalos

Ar graudzāļu stādīšanas darbiem tiks uzsākts pēdējais posms LIFE CoHaBit projekta krasta erozijas pasākumu aktivitātēs dabas parkā “Piejūra”. Pēc veiktajiem darbiem Rīgā, pavisam drīz graudzāļu stādīšanas darbi tiks veikti arī Garciema, Carnikavas, Gaujas un Lilastes priekškāpu zonās.

Lūdzam būt saprotošiem un sastādītās graudzāles neizbradāt!

bridinajums

Logo rinda1

 

Projekts LIFE CoHaBit (Nr. LIFE15 NAT/LV/000900) „Piekrastes biotopu aizsardzība dabas parkā “Piejūra”” tiek ieviests ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas finansiālu atbalstu.

 

Informāciju sagatavoja: S.Voskāne

Parka apmeklētājiem

Life Banner

Notikumu kalendārs

Projektu līdzfinansē

LIFE 1
Latvijas vides aizsardzibas fonda administracija 200
NATURA 1

 

Partneri

DAP
RDPAD 1
CARNIKAVA 1
BALTIJAS KRASTI 1
 
© 2020 Nature Park "Piejūra"